No sarunas ar Ogres Valsts ģimnāzijas direktores vietnieci izglītības jomā Daci Zemīti
Kā skolēni reaģē uz vērtējumu sistēmu, kurā nav iespējams pārrakstīt darbus?
Skolēni pieņem šo sistēmu kā noteikumu un ir motivēti strādāt, lai iegūtu labākas atzīmes, jo saprot, ka pārakstīšana nav iespējama. Daži skolēni, īpaši cītīgie, to uztver nopietni un cenšas mācīties labāk.
Kāds ir skolotāju viedoklis par pārrakstīšanas aizliegumu?
Skolotāji sākumā bija neapmierināti, bet beigās saprata, ka tas atvieglo darbu stundās, jo var koncentrēties uz skolēniem, kuriem tiešām vajag palīdzību, nevis tiem, kuri vienkārši pārraksta darbus.
Kā pārakstīšanas aizliegums ietekmē skolēnu motivāciju?
Tas stimulē skolēnus vairāk piepūlēties un mācīties regulāri, jo viņi saprot, ka vērtējums ir objektīvs un atspoguļo viņu reālo zināšanu līmeni.
Kādas prasmes skolēniem ir jāattīsta, lai veiksmīgi mācītos?
Skolēniem jāattīsta prasme organizēt savu mācīšanos, veikt pierakstus, analizēt kļūdas un plānot savu darbu, kā arī jātrenē kognitīvās prasmes, piemēram, sadzirdēt un izprast svarīgāko informāciju.
Kā skolotāja loma mainās mācību procesā?
Skolotāja uzdevums ir sagatavot materiālus, kas palīdz skolēniem pašiem atklāt un izprast svarīgākās lietas, virzīt viņus mācību procesā un pielāgot mācības atbilstoši skolēnu vajadzībām un izpratnei.
Kāda ir formatīvās vērtēšanas nozīme mācību procesā?
Formatīvā vērtēšana palīdz skolotājam un skolēnam saprast, kurā līmenī skolēns atrodas, kādi soļi vēl jāveic, lai uzlabotu zināšanas un prasmes, un ļauj pielāgot mācību tempu un saturu atbilstoši skolēnu vajadzībām.
No sarunas ar Ogres Kalna pamatskolas direktores vietnieci izglītības jomā (4.-7. kl.) Lindu Andžāni
Kā vērtējat izmaiņu ieviešanu un vērtēšanas procesu pagājušajā mācību gadā?
Kopumā gads bija veiksmīgs, sākotnējās bažas un satraukums ātri pārgāja, un gan jaunie noteikumi, gan ieviešanas process tika vērtēti pozitīvi.
Kādi bija galvenie veiksmes soļi vērtēšanas kārtības ieviešanā?
Svarīgs bija skaidri definētu noteikumu izstrāde pirms mācību gada sākuma un efektīvs skaidrojošais darbs ar pedagogiem un vecākiem, tostarp kopsapulces un individuālas konsultācijas.
Ar kādiem izaicinājumiem saskārāties saistībā ar izmaiņām vērtēšanā?
Iepriekšējā skolas vērtēšanas kārtībā procenti, kas atbilda 4 ballēm, bija augstāki, sanāca kritums par pieciem procentiem. Radās maldīga ilūzija, ka mācību sasniegumi ir uzlabojušies, jo vērtējums kļuva augstāks, lai gan zināšanas būtiski nemainījās, kas radīja neskaidrības bērniem un vecākiem. Protams, saņemot aizvien vairāk vērtējumu, līdz mācību gada beigām tas izlīdzinājās.
Kā skolēni reaģēja uz to, ka vairs nevarēja labot darbus?
Pretestība bija mazāka, nekā gaidīts, un skolēni pat aktīvi apmeklēja regulāras konsultācijas, lai uzlabotu savas zināšanas, kas tika vērtēts pozitīvi.
No sarunas ar Lielvārdes pamatskolas direktora vietnieci mācību jautājumos Andu Bariņu
Kā skolā veicās ar izmaiņām vērtēšanas kārtībā?
Mums bija vieglāk, jo jau iepriekšējā gadā veicām korekcijas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā, ļaujot labot tikai vienu pārbaudes darbu.
Vai mācību sasniegumu rezultāti pēc izmaiņām ir uzlabojušies?
Jā, rezultāti ir uzlabojušies, kaut arī tikai minimāli procentos un simtdaļās, tomēr ir vērojams paaugstinājums.
Vai skolā tika izmantota svēršana vērtējumu aprēķināšanā?
Skolā svēršana tika izmantota tikai kombinēto darbu gadījumā, pārējos darbus vērtēja vienādi, bez svēršanas.
Kāda bija pieredze ar kombinēto darbu rakstīšanu?
Skolā bija liela interese par kombinēto darbu rakstīšanu, tika iesniegti iesniegumi par 79 mācību priekšmetiem. Vairāk nekā puse skolēnu uzlaboja vērtējumu par vienu balli un daži par divām ballēm.
Ko būtisku secinājāt no pieredzes ar izmaiņām vērtēšanas kārtībā?
Kopumā, pedagogiem jāpārplāno darba ritms, lai tematus pabeigtu nedaudz agrāk, jo pēdējās divas nedēļas paredzētas tikai kombinētajiem darbiem. Tāpat ir būtiski, ka skolotāji jau tēmas sākumā skaidri zina un paskaidro skolēniem, kas tiks prasīts summatīvajā darbā. Tā ir liela atbildība, lai mērķtiecīgi, ar diagnosticējošās un formatīvās vērtēšanas palīdzību, nonāktu līdz labam gala rezultātam, pārliecinoties, ko skolēns ir sapratis un kas viņam vēl jāmācās, lai varētu laikus apmeklēt konsultācijas.
Kāda bija skolēnu reakcija uz izmaiņām?
Skolas psiholoģe un arī sociālā pedagoģe sekoja līdzi situācijai. Tika novērots, ka atbildīgākajiem skolēniem gada sākumā bija lielāks uztraukums. Pedagogiem ir jānodrošina mierīga un atbalstoša vide, lai skolēni varētu strādāt bez lieka stresa un satraukuma.
Jūsu skolas vērtēšanas kārtībā ir iekļauti skolēnu paradumi. Kā tie tiek vērtēti?
Sadarbības prasmes un sabiedrības normu ievērošana tiek vērtētas decembrī ar snieguma līmeņu aprakstu (pielikumā) un punktiem, kas tiek vidēji aprēķināti un sniegti atgriezeniskajai saitei skolēniem un vecākiem. Savukārt attieksme pret mācībām, uzvedība stundās, saskarsme, komunikācija, iesaistīšanās un pašorganizēšanās prasmes tiek izvērtētas pašvērtējumā (pielikumā), kuru skolēni aizpilda. Visu rādītāju dinamikai var izsekot pa gadiem.
Apkopojot Lielvārdes pamatskolas 9. klases absolventu atbildes par pieredzi ar izmaiņām vērtēšanas kārtībā, galvenās atziņas, kas atkārtojas, ir:
- skolēni kopumā atzinīgi vērtē procentuālo vērtēšanu, jo tā sniedz skaidru priekšstatu par zināšanu līmeni un ļauj saprast, cik labi apgūta attiecīgā tēma. Tomēr daži norāda, ka procentuālo darbu ir par daudz un tie atņem laiku tēmu dziļākai izpratnei;
- gandrīz visi aptaujātie skolēni ir neapmierināti ar to, ka vairs nav iespējas labot pārbaudes darbus. Viņi uzskata, ka tas rada papildu stresu un uztraukumu, it īpaši, ja pārbaudes darba laikā ir pēkšņas veselības problēmas vai citi apgrūtinoši apstākļi. Kā kompromisu viņi piedāvā atļaut labot vismaz vienu vai divus nesekmīgus vērtējumus mācību gadā vai semestrī;
- daži skolēni atzīst, ka jaunā sistēma ir stingrāka, bet tā mudina vairāk mācīties un strādāt, tieši tāpēc, ka atkārtota labošana nav iespējama.
Papildu novērojumi:
Skolēni norāda uz atšķirīgu pieredzi starp skolotājiem, izceļot, ka dažu skolotāju metodes (nelieli testi, filmu skatīšanās, komandas darbs) ir efektīvākas un interesantākas par citu skolotāju metodēm.
Tiek kritizētas tādas platformas kā soma.lv un uzdevumi.lv, norādot, ka tās bieži izmanto viegli uzminamus jautājumus un atbildes špikošanai, kas nemudina mācīties iedziļinoties.
Skolēni uzsver, ka, lai gan sistēma ir stingrāka, tā ir efektīva gan tiem, kas vēlas mācīties, gan tiem, kas nevēlas.
Kopumā skolēni atzinīgi novērtē formatīvo vērtēšanu tās objektivitātes dēļ, taču izjūt spiedienu un stresu, ko rada neiespējamība labot pārbaudes darbos iegūto vērtējumu. Viņu ieteikumi liecina par vēlmi pēc elastīgākas sistēmas, kas ļautu vismaz reizēm kļūdas labot.
ONIP izglītības metodiķe dabaszinībās Jūlija Plociņa-Kagaine